top of page
  • Writer's pictureRadio Tauta

Lāčplēša Diena


Svētku izcelšanās


11.11.1919. smagās cīņās Latvijas armija uzveica Pāvela Bermonta(Павел Рафаилович Бермондт-Авалов) vadīto Rietumu brīvprātīgo armiju Rīgā un atbrīvoja no pretinieka karaspēka Daugavas kreiso krastu un līdz ar to – visu Rīgu bermontiādes apstākļos. Tas bija būtisks pagrieziena punkts Latvijas Neatkarības karā un stiprināja Latvijas tautas ticību jaundibinātās neatkarīgās valsts nākotnei. Kopš 11.11.1920. šajā datumā notiek Lāčplēša kara ordeņa pasniegšana. Pirmoreiz šis pasākums notika Rīgā, Esplanādē, kur svinīgas parādes laikā Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste ordeņus pasniedza pirmajiem 288 karavīriem. Viņu vārdi pirms tam bija izsludināti laikrakstā “Latvijas Kareivis”. Dienas turpinājumā notika kopīgas pusdienas Satversmes Sapulces namā, vakaru noslēdza izrāde Latvijas Nacionālajā operā. Valsts rīkotais (no 1932. gada rīkotāja Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biedrība) mielasts par godu ordeņa kavalieriem bija ikgadēja tradīcija.

Lāčplēša Kara ordeņa pasniegšana pulkvedim Krišjānim Berķim. 11.11.1920. Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Pēdējoreiz Lāčplēša kara ordenis pasniegts 11.11.1928. Tika nolemts, ka astoņi gadi pēc kara ir pietiekams laiks, lai apzinātu visus, kuriem pateikties. Starpkaru perioda presē Lāčplēša dienā aicināja pateikties ikvienam karavīram, kurš piedalījās cīņās par Latviju, godināt varoņus, kuri krituši kaujās un kuri jau ir saņēmuši Lāčplēša Kara ordeni, kā arī palīdzēt ar ziedojumiem kara invalīdiem. Laikraksts “Latvijas Kareivis” 1925. gadā rakstīja, ka Latvijas Kara Invalīdu savienība tāpat kā iepriekšējos gados Lāčplēša dienā rīko ziedojumu vākšanu, pārdodot šīs dienas piemiņas žetonus. Uzrunā sabiedrībai teikts: “Katra pilsoņa pienākums ziedot savu artavu bijušo brīvības cīnītāju labā, kuri zaudējot savu veselību nokļuvuši trūcīgos apstākļos.”

Par plaši atzītu svētku dienu 11. novembris kļuva pēc tam, kad 1928. gadā tika pasniegti pēdējie Lāčplēša Kara ordeņi. Tolaik svētkus plaši sāka atzīmēt visos armijas garnizonos, ne tikai Rīgā un lielākajās pilsētās. Uz pasākumiem tika ielūgti un īpaši godināti Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri. Garnizonu priekšnieki organizēja parādes, pēc tām – svinīgas pusdienas, izrādes, koncertus vai citus svētku pasākumus. Lāčplēša diena kļuva par armijas svētku dienu, vienlaikus kalpodama arī kā iespēja jaunajai paaudzei atgādināt neatkarības vērtību. Pēdējā Lāčplēša dienas parāde notika 11.11.1939.

11.11.1935. tika atklāta 11. novembra cīņu piemiņas plāksne pie Rīgas pils. 11.11.1936. tika iesvētīti Rīgas Brāļu kapi pēc to izbūves oficiālās pabeigšanas. [Enciklopedija.lv]



[ENG]

Lāčplēsis Day (Latvian: Lāčplēša diena) is a memorial day for soldiers who fought for the independence of Latvia. It is celebrated on November 11th, marking the decisive victory by the Latvian Army over the West Russian Volunteer Army – a joint Russian-German volunteer force led by the warlord Pavel Bermondt-Avalov – at the 1919 Battle of Riga during the Latvian War of Independence, thus safeguarding the independence of the nascent nation. It initially was a day of honoring the 743 soldiers that fell in the battles around the Riga area. [Wikipedia]




Kommentare


bottom of page